For loving memory of our brother

Hi ,

My name is Kitty

Two nights ago we lost our loving brother

we raising funds to get him home from Denmark

The Story of Inguss

There was once a young man named Inguss, who walked through life with the weight of many hearts in his hands. He was only twenty-five, but in those years he had lived the roles of a lifetime: a son who made his family proud, a brother who could be leaned on, a grandson who carried the roots of his family, and a father whose love stretched further than words could ever reach.

Inguss’s life was like a fire that burns bright and warm—its glow touching everyone nearby. For his child, he was the first hero, the kind of love that shapes the world. For his siblings, he was both a shield and a friend, someone who knew their laughter and their struggles better than anyone. For his parents and grandparents, he was a living reminder that family is carried forward, generation by generation.

Though his time here was shorter than anyone wished, Inguss’s story is not measured in years but in love. Every memory, every laugh, every word he left behind continues to ripple outward. His child will carry pieces of him into the future. His family will carry his name in their hearts. And even though he has stepped beyond the horizon, his presence is still felt—in quiet moments, in shared stories, and in the love that never ends.

Inguss’s story is not one of loss alone, but of connection. He reminds us that when someone loves deeply, they are never truly gone. His footsteps are etched into the hearts of those he left behind, guiding them forward.

And so, the story of Inguss lives on—not only in memory, but in the way he shaped the people who loved him. His light, though unseen, still shines.

Ingusa stāsts

Reiz dzīvoja jauns vīrietis vārdā Inguss, kurš savā dzīvē nesa daudzu sirdis. Viņam bija tikai divdesmit pieci gadi, bet šajos gados viņš bija paspējis izdzīvot veselu dzīvi – viņš bija dēls, ar kuru ģimene lepojās, brālis, uz kuru varēja paļauties, mazdēls, kurš nesa savas dzimtas saknes, un tēvs, kura mīlestība sniedzās tālāk par vārdiem.

Ingusa dzīve bija kā uguns, kas deg spoži un silti – tās gaisma sildīja ikvienu apkārtējo. Savam bērnam viņš bija pirmais varonis, tāda mīlestība, kas veido pasauli. Savām māsām un brāļiem viņš bija gan vairogs, gan draugs, kas pazina viņu smieklus un rūpes labāk par citiem. Saviem vecākiem un vecvecākiem viņš bija dzīvs atgādinājums, ka ģimene turpinās no paaudzes paaudzē.

Lai gan viņa ceļš šeit bija īsāks, nekā kāds jebkad vēlējās, Ingusa stāsts nav mērāms gados, bet gan mīlestībā. Katra atmiņa, katrs smiekls, katrs viņa teiktais vārds turpina viļņoties tālāk. Viņa bērns nesīs viņa daļiņu nākotnē. Viņa ģimene glabās viņa vārdu sirdīs. Un, pat ja viņš ir aizgājis aiz apvāršņa, viņa klātbūtne joprojām ir sajūtama – klusos brīžos, dalītās atmiņās un mīlestībā, kas nekad nebeidzas.

Ingusa stāsts nav tikai par zaudējumu, bet arī par saikni. Viņš atgādina, ka, ja kāds mīl no sirds, viņš nekad patiesībā nepazūd. Viņa soļi ir iegravēti to sirdīs, kas palikuši, un tie ved viņus uz priekšu.

Un tā Ingusa stāsts dzīvo tālāk – ne tikai atmiņās, bet arī tajā, kā viņš veidoja cilvēkus, kuri viņu mīlēja. Viņa gaisma, lai arī neredzama, joprojām spīd.