-- ENGLISH DESCRIPTION IS AFTER THE LATVIAN DESCRIPTION:
Es vācu līdzekļus cilvēkam, kura spēku ir iznīcinājusi dzīves nežēlība – ne viņa paša vaina, bet gadiem ilgi uzkrātais smagums.
Pēdējo trīs gadu laikā Vilāram ir bijušas nopietnas veselības problēmas, un tieši ilgstošais finansiālais trūkums viņam neļauj veikt visas nepieciešamās pārbaudes, izmeklējumus un ārstēšanos. Pārvietošanās ir kļuvusi ļoti apgrūtināta — bieži viņš pat nespēj pamest savu dzīvokli.
Ir bijuši pāris brīži, kad neliela palīdzība no līdzjūtīgiem cilvēkiem ir sasniegusi viņu – piemēram, sieviete no Rīgas dažkārt nosūta pārtiku, vai īslaicīga palīdzība no biedrības "Palīdzēsim viens otram". Bet tā visa bijusi neregulāra un īslaicīga. Vilāram ir kauns, ka tagad palīdzība jālūdz publiski, taču viņš vairs nespēj viens pats izturēt šo nastu.
Liepājas draudze palīdz, kā spēj — ar zālēm, ēdienu, transportu. Taču iespējas ir ierobežotas. Tāpēc Vilāram nepieciešama Jūsu palīdzība.
Es lūdzu $3,700 dolāru (apmēram €3,245), lai segtu:
- Medicīniskos izmeklējumus un ārstu apmeklējumus
- Zāles un rehabilitāciju
- Pārtiku un ikdienas izdevumus
Papildus nepieciešami arī €100–200, lai nosūtītu ziedotu mobilo skūteri no ārzemēm uz Latviju, kas ļautu Vilāram atgūt kustības brīvību un kaut nedaudz izkļūt no savām četriem sienām.
Vilārs dzimis 1965. gadā Kuldīgā. Jau pašā dzīves sākumā viņu un viņa māti gribēja norakstīt. Ārsti domāja, ka viņi abi mirs un viņus ievietoja atsevišķā telpā, lai netraucētu citiem. Taču ārste Ieva Vater atteicās padoties – viņa izglāba abus. Šī žēlastība bija pirmais no daudziem brīnumiem Vilāra dzīvē.
Vilārs ar mammu.
Bērnību viņš pavadīja grūtos apstākļos – internātskolās, svešās vietās, šķirts no mātes. Vēlāk viņš tika iesaukts dienēt PSRS armijā Kazahstānā – divi gadi vientulībā un grūtībās. Tik daudz smaguma jau pirms pilngadības sasniegšanas.
Vilārs, iesaukts dienestā Kazahstānā.
Vilārs nodibināja ģimeni ar bērnības dienu draudzeni Lidiju. Piedzima meita Rita un dēls Roberts. Viņš pats šuva auduma autiņus saviem bērniem, jo tajos laikos vienkārši nebija pieejami vienreizlietojamie pamperi kā šodien. Tomēr arī šī ģimene izira. Sāpes saglabājās gadiem.
Kopdzīve.
Kādā dienā viņš uz ielas sastapa misionārus no Jēzus Kristus Pēdējo Dienu Svēto baznīcas. Beidzot viņš atrada ticību, ko bija meklējis kopš bērnības. Viņš tika kristīts, un vēlāk pievienojās arī viņa ģimene. Vilārs kalpoja arī kā elderu kvoruma padomnieks.
Kristības.
Meitas Davisas kristības
2000. gadā Liepājā vēl nebija pat draudzes telpu — draudze īrēja vietu, bet cilvēku bija, un kopiena bija aktīva. Vilārs ar lielu sirdi palīdzēja šo draudzi būvēt gan garīgi, gan praktiski.
Taču dzīve turpināja lauzt viņu fiziski. Muguras operācija tikai pasliktināja stāvokli. Tagad viņš knapi var paiet, dzīvo ar lielām sāpēm, nepieciešama ceļa locītavas operācija un regulāra rehabilitācija. Viņš ir trešās grupas invalīds un nespēj strādāt.
Diagnostika, kakls.
Viņš saņem niecīgu pensiju, kas nesedz pat pārtiku, nemaz nerunājot par zālēm vai ārstu apmeklējumiem, kas maksā no €50 līdz €200. Jau piecas reizes viņš ir bijis rehabilitācijā, bet bez lieliem uzlabojumiem.
Es Vilāru pazīstu caur draudzi. Viņš nekad nav lūdzis palīdzību šādā veidā. Viņam ir kauns, ka ir nonācis tik tālu. Bet viņam nav citu iespēju. Bērni dzīvo savas dzīves. Latvijā nav drošības spilvena šādiem cilvēkiem.
Reiz viņš deva visu — savai ģimenei, draudzei, sabiedrībai. Tagad viņš tikai lūdz vienu iespēju – dzīvot bez sāpēm.
Ja Tevi šis uzrunā — lūdzu, ziedo. Pat viena lūgšana var dot cerību.
Paldies.
– Markuss Saule
Vilārs ar Jēzus Kristus portretu.
-- ENGLISH VERSION
I’m organizing this fundraiser on behalf of a man whose strength was stolen not by choice, but by the relentless weight of life.
For the past three years, Vilārs has lived with serious and worsening health problems, but his financial situation has made it impossible to complete all the necessary medical tests, imaging, and treatments. His ability to move has deteriorated so much that many days, he cannot leave his small apartment at all.
At times, he has received small acts of kindness — such as occasional food packages from a woman in Riga, or brief support from a local charity called "Let’s Help Each Other." But all of that has been sporadic and short-lived. He is deeply ashamed that his suffering must now be shared with the world, but there are no other options left.
His local Church branch helps however they can — bringing food, covering medicine, driving him to church. But their resources are limited. And so, today, Vilārs needs your help.
I’m asking for $3,700 USD (~€3,245) to cover:
- Medical tests and scans
- Medication and rehabilitation
- Food and basic survival costs
In addition, we are seeking €100–200 to ship a donated mobility scooter from abroad to Latvia, so Vilārs can regain some independence and leave his apartment.
Vilārs was born in 1965 in Kuldīga, Latvia. From his very first breath, life tried to take him. Doctors believed that he and his mother would not survive childbirth. They were placed in isolation — not to recover, but to die quietly. But a Jewish doctor named Ieva Vater refused to let that happen. That act of mercy set the tone for Vilārs’ entire life — a story of survival through the kindness of strangers and the grace of God.
Vilārs, with his mom.
As a child, Vilārs moved often. He spent years in an orphan-like internat school, away from his mother, dancing in folk competitions and trying to build a life from broken pieces. He later served in the Soviet army in Kazakhstan for over two years — alone, cold, and far from home. By his early twenties, Vilārs had already experienced more pain than most do in a lifetime.
Vilārs, during his service in Kazakhstan.
He found joy in family. He married his childhood friend Lidija, and together they had two children — a daughter, Rita, and a son, Roberts. He sewed cloth diapers for his children by hand — back then, disposable diapers like we have today simply didn’t exist. But the family eventually fell apart. The pain of that loss lingered deeply in his heart.
Family life together.
Years later, Vilārs met missionaries from The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints. He had been searching for God since he was a boy — and finally, he felt peace. He joined the Church, brought his family with him, and even served as a counselor in the Elders Quorum presidency.
Baptism.
Vilārs' daughter Davisa, baptized at the age of 8.
Back then, in 2000, the Church didn’t even have a permanent location in Liepāja — members met in rented spaces. He helped build that spiritual community with all his heart.
But life can be cruel. Health issues, poverty, and years of physical labor broke his body. His back required surgery, which sadly made things worse. He is now unable to walk without pain. He needs a full knee replacement and ongoing rehabilitation. For the past three years, Vilārs has lived with constant suffering, often lying alone in his small flat in Liepāja, unable to work, unable to afford proper care.
Diagnostic imaging of Vilārs' neck.
He receives a small disability pension from the Latvian government. It is not enough to live on — not for food, not for medicine, and certainly not for the medical tests that might give him answers. Every specialist appointment costs €50 to €200. He has been in and out of rehabilitation centers five times — without significant improvement.
I’ve known Vilārs through our Church for years. He’s never asked for help like this before. It breaks him to even allow me to organize this. But there are no other options left. His children are grown and distant, and there is no safety net in his country for people like him.
He once gave everything for his family, for his community, for his faith. And now, with nothing left, he simply asks for the chance to live without pain.
Please — if you feel moved — help Vilārs stand again. Your donation, your prayer, your willingness to share this means more than you know.
Thank you.
– Markuss Saule
Vilārs, with a portrait of Jesus Christ.




