Children's book to support brain tumor patients!
Donation protected
Why campaign?
I have written my very first children's book "Pigster in Paris. Travel guide for kids". I am raising this campaign to cover publishing expenses and turn my dream into reality TODAY! All author income will be donated to brain tumor patients - my worrier buddies.
What my goals are?
1. Accomplish my dream TODAY
2. Introduce Latvian children to Paris and encourage them to explore the world
3. Donate all author income to a charity organization that helps meeting their needs
4. Inspire others to accomplish their dreams TODAY
Due to overall circumstances, my budget is limited. I am reaching out to you all kindly asking to support my project with your donations and help raising the amount. As much as 1 Eur will help me to reach my goal!
About me
I am an enthusiast of international experiences, mommy to my 2-year-old gentleman, full-timer and a daydreamer!

I am also a patient of pituitary adenoma and reoccurring cerebellum/brainstem hemangioblastoma. Those with 4th stage malignant brain tumors would say – she is/will be OK. Well...if just that little monster wouldn’t sit on my medulla oblongata...
Why GoFundMe?
Always considered myself strong enough to do everything on my own. I am, indeed, stronger than anyone I know, but this time, in this particular period of my life, I need support of others. I find GoFundMe to be the most appropriate way to reach my goal.
Why?
Writing children’s books have been one of my dreams. I never found the good timing to start. Well, I actually did start (several manuscripts) but never finished any. Moreover, I had no experience and appropriate education that would give me self-confidence to go on. Then 3rd brain tumor hit me to remind – there is no later, there is only now! Your dreams will come true if you try a little harder!
The book
The book has been inspired by my trip to Paris in 2014 and devoted to my travel buddies – husband Krists and family friend Agnese.

“Pigster in Paris. Travel guide for kids” is my very first finished children’s book manuscript written in Latvian introducing little explorers to the capital of France in a fun & interesting way.
It is a story about Pigster who lives in Snoutland and dreams about travelling. He earns money by hard work and goes to Paris. Together with his new met friends, Amelie and Leo, he visits Basilica of the Sacred Heart and other remarkable places.
The book includes beautiful illustrations by my stepdaughter Elizabete Doloresa Sakare.


Excerpts from, yet unedited, manuscript (in Latvian)
“Rukšons, Amēlija un Leo straujā tempā tuvojas bazilikai. Pēkšņi ieskanās dobjš zvans: Ding - dong! Rukšons aiztaisa ciet abas spicās ausis. Zeķu uz tām nav. Zeķes uz ausīm Rukšons karina tikai Šņukurienē. Viņš domā, ka tās varētu apslāpēt skaļo zvana troksni, tāpēc liek roku somā, lai izvilktu kādu pāri biezāku zeķu. -Kur tās vilnenes noklīdušas, oink?- viņš rakņājas mugursomā un, klusībā, prāto.”
“Gredzenastes uzmanību saista ēdamistabu sienas, kuras rotā skaistas ainavu gleznas. -Klods Monē!- Amēlija iztraucē uzcītīgo vērotāju. Rukšons, netraucēts, turpina vērot mākslas darbus. -Šie visi ir Kloda Monē darbi. Vai tu, Rukšon, zini šo mākslinieku?- viņa jautā. Sivēndegunis samulst, taču nekautrējas paziņot, ka par šādu personu nav dzirdējis. Patiesībā, Rukšons zin tikai to, kas saistās ar Šņukurienes mākslu – ziedu dobēm. -Ziedi taču arī ir māksla!- šņukurainis ir pārliecināts.”
“Rukšons atskārst, ka biezajā ļaužu pūlī ir noklīdis un pazaudējis abus ceļa biedrus. Viņš uzmanīgi lūkojas apkārt, taču Amēliju un Leo nemana. Satraukts, piesteidzas pie francūža sārtā beretē un taujā: -Vai nemanījāt daiļu rudmati, tepat, apkaimē? Varbūt vīrieti strīpainā kreklā?-“
What makes my book unique?
It was written in my recovery period after 2nd brain surgery while struggling to see and walk (still do among with other health issues). I considered writing to be a sort of therapy. That way I tried to forget about illness insistent to stay. I preferred to live in a dream rather than a nightmare in which my life turned into. Writing with a severe double vision and nystagmus that made letters blurry jumping round and around was challenging. I thought: If I can do this – I can do everything! At the end, I want to accomplish my dream NOW, in case 3rd surgery won’t bring success I am hoping for…
Why do I need your support?
I approached every Latvian publishing house and told about my intentions.
I was disappointed rather then surprised receiving only rejection letters. Publishing houses were not interested. At least to invest their own budget. They prefer to spend their money on well-known author’s work or worldwide bestseller translation rather than unknown authors’ work, especially so inexperienced.
I reached out to State Culture Capital Foundation (SCCF) who explained that any publishing house can represent the author in competition organized by SCCF 3x a year to get funding.
I therefore approached each publishing house AGAIN to ask for their support by representing me. The single publishing house was eager to represent my work, but they were not eligible for any funding because of default (their authors received SCCF funding to publish their books but didn’t meet an agreed deadline).
One of the publishing houses announced that my book is so awful, they wouldn’t even publish if I pay them.
Receiving such a critic, I shared the manuscript with my mother who is a pre-school teacher for 25 years to read it for her kids. Guess what? They liked it! They were upset when Pigster went back to Snoutland from Paris. They wanted him to continue travelling and go somewhere else. That is why my second manuscript is half way.
I asked 9 year old to give his feedback. He said he’d liked more jokes in the book, but overall his wording was: This is a very good book! I found out a lot of new things. This is a good book for smart kids!
My 2-year-old loves Pigster. That is his favorite character so far, even though we have plenty other children's books in the shelf.
So, why would I be bothered of a negative feedback from an adult if the child who supposed to read the book likes it? I couldn’t answer this question so I kept moving forward.
Among plenty of rejections, I received 2 offers. Publishing house “Mansards” and publishing house “Zvaigzne ABC” agrees to publish the book, but it would cost me 3000 Eur/first 1000 copies (including editing, etc.).
Deadline
If funding being raised until October 1st 2019, my book will go live 1st of November 2019. You could buy it as a present for your little explorers already this Christmas.
There is no fixed deadline however. I’d simply like to reach the goal still this year, just in case my condition worsens. Time is a precious gift that I now take into consideration doing things that I do.
Some day I’d like to see “Pigster in Paris. Travel guide for kids” on a shelf of the world’s most beautiful bookstore in Porto - Livraria Lello, but that’s another dream…

I hope you find my dream worth to donate for, so I could turn it into reality TODAY!
P.S. This is your only life! Don’t waste it and follow your dreams NOW!
With gratitude,
Linda, The Daydreamer
_____________________________________
Kāpēc kampaņa?
Esmu sarakstījusi savu pirmo bērnu grāmatu "Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem". Visi grāmatas autoratlīdzības ieņēmumi tiks ziedoti smadzeņu audzēju pacientiem - maniem cīņu biedriem.
Šo kampaņu esmu uzsākusi, lai, ar jūsu palīdzību, pārvērstu savu sapni realitātē ŠODIEN. Šī brīža apstākļos, mans budžets ir ierobežots, tāpēc vēršos pie Jums ar lūgumu atbalstīt manu sirds projektu, ziedojot.
Kāds ir mērķis?
1. Īstenot sapni ŠODIEN;
2. Iepazīstināt Latvijas bērnus ar Parīzi un mudināt izzināt pasauli;
3. Ziedot visus autora ienākumus labdarības organizācijai, kas novirzīs līdzekļus smadzeņu audzēju pacientu vajadzībām;
4. Iedvesmot, arī Jūs, īstenot savus sapņus ŠODIEN!
Par mani
Esmu starptautisku pieredžu entuziaste, māmiņa savam 2 gadus vecajam džentlmenim un bezcerīga sapņotāja!
Neapskaužami, esmu arī hipofīzes adenomas un atkārtotas smadzenīšu/smadzeņu stumbra hemangioblastomas paciente. Tie, kuriem ir 4. pakāpes ļaundabīgi smadzeņu audzēji, teiktu: “Viņai viss ir/būs labi.” Hmmm... ja vien šis mazais briesmonis nesēdētu uz iegarenajām smadzenēm (šī smadzeņu daļa atbild par dzīvībai vitālām funkcijām)...
Kāpēc GoFundMe?
Vienmēr esmu uzskatījusi sevi par pietiekami spēcīgu, lai darītu visu pati. Es esmu stipra, taču šoreiz, šajā konkrētajā dzīves posmā, man ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Uzskatu, ka GoFundMe ir vispiemērotākais veids, kā sasniegt mērķi.
Kāpēc grāmata?
Bērnu grāmatu rakstīšana ir bijis viens no maniem, plauktā noliktajiem, sapņiem. Nekad neatradu piemērotu laiku, lai sāktu. Kaut gan… es sāku! Pat vairākus manuskriptus gadu garumā, taču nevienu nepabeidzu. Turklāt, man nebija/nav pieredzes un atbilstošas izglītības, kas sniegtu pašpārliecinātību iesākto turpināt. Līdz ‘apciemoja’ 3. smadzeņu audzējs, lai atgādinātu - VĒLĀK nav, ir tikai TAGAD! Tavi sapņi piepildīsies, ja vien pacentīsies mazliet vairāk!
Par grāmatu
Grāmatas iedvesmas avots ir mans ceļojums Parīzē 2014. gadā. Grāmata ir veltīta maniem ceļabiedriem Parīzē - vīram Kristam un ģimenes draudzenei Agnesei.
“Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem” ir mans pirmais pabeigtais manuskripts latviešu valodā, kas iepazīstina mazos pasaules izzinātājus ar Francijas galvaspilsētu Parīzi, jautrā un interesantā veidā.
Tas ir stāsts par Rukšonu, kurš dzīvo Šņukurienē un sapņo par ceļošanu. Viņš nopelna naudiņu ar smagu darbu, lai dotos uz Parīzi. Kopā ar jauniegūtajiem draugiem, Amēliju un Leo, viņš apmeklē Svētās Sirds baziliku un citas ievērojamas vietas Parīzē.
Grāmata ietver brīnišķīgas ilustrācijas, tās zīmējusi Elizabete Doloresa Šakare.
Fragmenti no, vēl nerediģēta, manuskripta
“Rukšons, Amēlija un Leo straujā tempā tuvojas bazilikai. Pēkšņi ieskanās dobjš zvans: Ding - dong! Rukšons aiztaisa ciet abas spicās ausis. Zeķu uz tām nav. Zeķes uz ausīm Rukšons karina tikai Šņukurienē. Viņš domā, ka tās varētu apslāpēt skaļo zvana troksni, tāpēc liek roku somā, lai izvilktu kādu pāri biezāku zeķu. – Kur tās vilnenes noklīdušas, oink? – viņš rakņājas mugursomā un, klusībā, prāto.”
“Gredzenastes uzmanību saista ēdamistabu sienas, kuras rotā skaistas ainavu gleznas. – Klods Monē! – Amēlija iztraucē uzcītīgo vērotāju. Rukšons, netraucēts, turpina vērot mākslas darbus. – Šie visi ir Kloda Monē darbi. Vai tu, Rukšon, zini šo mākslinieku? – viņa jautā. Sivēndegunis samulst, taču nekautrējas paziņot, ka par šādu personu nav dzirdējis. Patiesībā, Rukšons zin tikai to, kas saistās ar Šņukurienes mākslu – ziedu dobēm. – Ziedi taču arī ir māksla! –šņukurainis ir pārliecināts.”
“Rukšons atskārst, ka biezajā ļaužu pūlī ir noklīdis un pazaudējis abus ceļa biedrus. Viņš uzmanīgi lūkojas apkārt, taču Amēliju un Leo nemana. Satraukts, piesteidzas pie francūža sārtā beretē un taujā: – Vai nemanījāt daiļu rudmati, tepat, apkaimē? Varbūt vīrieti strīpainā kreklā? –“
Kas padara manu grāmatu unikālu?
Grāmata tika sarakstīta atveseļošanās posmā, pēc 2. smadzeņu operācijas, vienlaikus cīnoties redzēt un staigāt (papildu citām audzēja un operācijas izraisītām sekām). Rakstīšana bija sava veida terapija. Tādā veidā es mēģināju aizmirst par slimību, kas neatlaidīgi vēlējās palikt un par sevi atgādina ik uz soļa. Es izvēlējos dzīvot sapnī, nevis murgā, kurā bija pārvērtusies mana dzīve. Rakstīšana ar smagu dubultredzi un nistagmu, kas burtus padarīja neskaidrus, lēkājot apkārt un dancojot uz riņķi, bija izaicinoša. Nodomāju: ja es spēšu šo, es spēšu visu! Un visbeidzot, es vēlos piepildīt savu sapni TAGAD, ja nu trešā operācija (kuru apsver veikt mediķi) nesniedz vēlamo rezultātu...
Kāpēc man ir nepieciešams jūsu atbalsts?
Es vērsos pie visām Latvijas izdevniecībām un stāstiju par saviem nodomiem.
Biju vīlusies, taču ne pārsteigta, saņemot vienīgi atteikumus. Izdevniecības nebija ieinteresētas. Tās nevēlējās ieguldīt savus līdzekļus. Vairākas izdevniecības paziņoja, ka savu budžetu novirza pazīstamu autoru darbu izdošanā un/vai tulkošanā.
Piedalījos Zvaigzne ABC rīkotajā bērnu un jauniešu literatūras konkursā, taču mans darbs ievērību neieguva (loģiski, ņemot vērā stāvokli un redzes problēmas brīdi, kad darbs tapa) un izdošanai tika izvēlēti 8 citi dalībnieku darbi.
Meklējot finansējumu grāmatas izdošanai, es sazinājos ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kurš paskaidroja, ka jebkura izdevniecība var pārstāvēt autoru VKKF rīkotajos konkursos, lai iegūtu finansējumu darba izdošanai.
Sekojoši, vērsos pie visām izdevniecībām atkārtoti, lai lūgtu atbalstu, pārstāvot mani VKKF rīkotajā konkursā. Viena vienīga izdevniecība bija atsaucīga, bet, diemžēl, tai nebija tiesību piedalīties VKKF konkursos, neparedzētu apstākļu rezultātā.
Kāda no izdevniecībām paziņoja, ka mana grāmata ir tik primitīva un neorģināla, ka viņi to nepublicētu pat tad, ja es viņiem maksātu. Šāda kritika (lai arī to centās pasniegt korekti) mani skumdināja. Grāmata taču ir par mani! Rukšons esmu es (tā mani dēvē ģimenē) un stāsts ir par manu ceļojumu Parīzē! Vai mani tiko nosauca par primitīvu plaģiātu?
Saņemot šādu kritiku, es nosūtīju manuskriptu savai mīļajai mammai, kura 25 gadus strādā par pirmsskolas pedagogu. Viņa iepazīstināja savus audzēkņus ar Rukšonu un viņa ceļojumu Parīzē. Uzminiet nu! Bērniem patika! Viņi gan bēdājās, ka Rukšons no Parīzes devās atpakaļ uz Šņukurieni. Bērni vēlējās, lai Rukšons turpina ceļot. Tieši tāpēc mans otrais manuskripts par Rukšona ceļojumu Tenerifē ir jau pusceļā.
Es lūdzu 9 gadus vecu zēnu sniegt atsauksmes par manu manuskriptu. Zēns apgalvoja, ka viņam būtu paticis, ja būtu vairāk joku grāmatā, bet kopumā viņa formulējums bija šāds: “Šī ir ļoti laba grāmata! Es uzzināju daudz jauna. Šī ir laba grāmata gudriem bērniem!”
Es zēnam jautāju, vai viņš vēlētos, lai teksts ietver bagātāku vārdu krājumu (balstoties uz pieaugušo kritiku). Zēns atbildēja, ka viņš to nevēlas. Kad jautāju - kāpēc? Viņš atbildēja, ka, ja būs pārāk daudz nezināmu vārdu, viņam radīsies pārāk daudz jautājumu un tas viņam nepatīkot.
Mans lielais divgadnieks Kristians ir sajūsmā par Rukšonu. Tas ir viņa mīļākais grāmatu varonis (līdz šim) kaut arī plauktā liels bērnu grāmatu klāsts.
Sāku prātot: kādēļ man satraukties par negatīvām atsauksmēm no pieaugušajiem, ja bērnam, kuram šī grāmata paredzēta, tā patīk? Es nevarēju atbildēt uz šo jautājumu, tāpēc turpināju virzīties uz priekšu.
Starp daudziem noraidījumiem, visbeidzot, saņēmu 2 piedāvājumus. Izdevniecība “Mansards” un izdevniecība “Zvaigzne ABC” (lai arī izdevniecības konkursā atzinību neguvu) piekrīt grāmatas izdošanai, bet tas izmaksās 3000 Eur/1000 eksemplāri (ieskaitot rediģēšanu, maketēšanu, utml).
Kampaņas gaitā līgums tika noslēgts ar izdevniecību“Mansards”.
Termiņš
Lai grāmata nonāktu grāmatnīcu plauktos jau šogad, līdzekļi nepieciešami līdz 1. oktobrim. Jau šajos Ziemassvētkos vecāki varēs iegādāties dāvanu saviem mazajiem pasaules izzinātājiem - grāmatu “Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem”, ja kampaņa būs sekmīga.
Es ļoti vēlos sasniegt mērķi vēl šogad, gadījumā, ja mans stāvoklis pasliktinās. Laiks ir vērtīga dāvana! To ņemu vērā, darot lietas, kuras daru.
Es ticu, ka mans sapnis ir atbalstīšanas vērts, lai tas kļūtu par realitāti jau ŠODIEN! Ja arī Tu tam tici – palīdzi sapnim īstenoties!
P.S. Šī ir Tava vienīgā dzīve! Neiznieko to un seko saviem sapņiem!
Pateicībā,
Linda, Sapņotāja
I have written my very first children's book "Pigster in Paris. Travel guide for kids". I am raising this campaign to cover publishing expenses and turn my dream into reality TODAY! All author income will be donated to brain tumor patients - my worrier buddies.
What my goals are?
1. Accomplish my dream TODAY
2. Introduce Latvian children to Paris and encourage them to explore the world
3. Donate all author income to a charity organization that helps meeting their needs
4. Inspire others to accomplish their dreams TODAY
Due to overall circumstances, my budget is limited. I am reaching out to you all kindly asking to support my project with your donations and help raising the amount. As much as 1 Eur will help me to reach my goal!
About me
I am an enthusiast of international experiences, mommy to my 2-year-old gentleman, full-timer and a daydreamer!
I am also a patient of pituitary adenoma and reoccurring cerebellum/brainstem hemangioblastoma. Those with 4th stage malignant brain tumors would say – she is/will be OK. Well...if just that little monster wouldn’t sit on my medulla oblongata...
Why GoFundMe?
Always considered myself strong enough to do everything on my own. I am, indeed, stronger than anyone I know, but this time, in this particular period of my life, I need support of others. I find GoFundMe to be the most appropriate way to reach my goal.
Why?
Writing children’s books have been one of my dreams. I never found the good timing to start. Well, I actually did start (several manuscripts) but never finished any. Moreover, I had no experience and appropriate education that would give me self-confidence to go on. Then 3rd brain tumor hit me to remind – there is no later, there is only now! Your dreams will come true if you try a little harder!
The book
The book has been inspired by my trip to Paris in 2014 and devoted to my travel buddies – husband Krists and family friend Agnese.
“Pigster in Paris. Travel guide for kids” is my very first finished children’s book manuscript written in Latvian introducing little explorers to the capital of France in a fun & interesting way.
It is a story about Pigster who lives in Snoutland and dreams about travelling. He earns money by hard work and goes to Paris. Together with his new met friends, Amelie and Leo, he visits Basilica of the Sacred Heart and other remarkable places.
The book includes beautiful illustrations by my stepdaughter Elizabete Doloresa Sakare.
Excerpts from, yet unedited, manuscript (in Latvian)
“Rukšons, Amēlija un Leo straujā tempā tuvojas bazilikai. Pēkšņi ieskanās dobjš zvans: Ding - dong! Rukšons aiztaisa ciet abas spicās ausis. Zeķu uz tām nav. Zeķes uz ausīm Rukšons karina tikai Šņukurienē. Viņš domā, ka tās varētu apslāpēt skaļo zvana troksni, tāpēc liek roku somā, lai izvilktu kādu pāri biezāku zeķu. -Kur tās vilnenes noklīdušas, oink?- viņš rakņājas mugursomā un, klusībā, prāto.”
“Gredzenastes uzmanību saista ēdamistabu sienas, kuras rotā skaistas ainavu gleznas. -Klods Monē!- Amēlija iztraucē uzcītīgo vērotāju. Rukšons, netraucēts, turpina vērot mākslas darbus. -Šie visi ir Kloda Monē darbi. Vai tu, Rukšon, zini šo mākslinieku?- viņa jautā. Sivēndegunis samulst, taču nekautrējas paziņot, ka par šādu personu nav dzirdējis. Patiesībā, Rukšons zin tikai to, kas saistās ar Šņukurienes mākslu – ziedu dobēm. -Ziedi taču arī ir māksla!- šņukurainis ir pārliecināts.”
“Rukšons atskārst, ka biezajā ļaužu pūlī ir noklīdis un pazaudējis abus ceļa biedrus. Viņš uzmanīgi lūkojas apkārt, taču Amēliju un Leo nemana. Satraukts, piesteidzas pie francūža sārtā beretē un taujā: -Vai nemanījāt daiļu rudmati, tepat, apkaimē? Varbūt vīrieti strīpainā kreklā?-“
What makes my book unique?
It was written in my recovery period after 2nd brain surgery while struggling to see and walk (still do among with other health issues). I considered writing to be a sort of therapy. That way I tried to forget about illness insistent to stay. I preferred to live in a dream rather than a nightmare in which my life turned into. Writing with a severe double vision and nystagmus that made letters blurry jumping round and around was challenging. I thought: If I can do this – I can do everything! At the end, I want to accomplish my dream NOW, in case 3rd surgery won’t bring success I am hoping for…
Why do I need your support?
I approached every Latvian publishing house and told about my intentions.
I was disappointed rather then surprised receiving only rejection letters. Publishing houses were not interested. At least to invest their own budget. They prefer to spend their money on well-known author’s work or worldwide bestseller translation rather than unknown authors’ work, especially so inexperienced.
I reached out to State Culture Capital Foundation (SCCF) who explained that any publishing house can represent the author in competition organized by SCCF 3x a year to get funding.
I therefore approached each publishing house AGAIN to ask for their support by representing me. The single publishing house was eager to represent my work, but they were not eligible for any funding because of default (their authors received SCCF funding to publish their books but didn’t meet an agreed deadline).
One of the publishing houses announced that my book is so awful, they wouldn’t even publish if I pay them.
Receiving such a critic, I shared the manuscript with my mother who is a pre-school teacher for 25 years to read it for her kids. Guess what? They liked it! They were upset when Pigster went back to Snoutland from Paris. They wanted him to continue travelling and go somewhere else. That is why my second manuscript is half way.
I asked 9 year old to give his feedback. He said he’d liked more jokes in the book, but overall his wording was: This is a very good book! I found out a lot of new things. This is a good book for smart kids!
My 2-year-old loves Pigster. That is his favorite character so far, even though we have plenty other children's books in the shelf.
So, why would I be bothered of a negative feedback from an adult if the child who supposed to read the book likes it? I couldn’t answer this question so I kept moving forward.
Among plenty of rejections, I received 2 offers. Publishing house “Mansards” and publishing house “Zvaigzne ABC” agrees to publish the book, but it would cost me 3000 Eur/first 1000 copies (including editing, etc.).
Deadline
If funding being raised until October 1st 2019, my book will go live 1st of November 2019. You could buy it as a present for your little explorers already this Christmas.
There is no fixed deadline however. I’d simply like to reach the goal still this year, just in case my condition worsens. Time is a precious gift that I now take into consideration doing things that I do.
Some day I’d like to see “Pigster in Paris. Travel guide for kids” on a shelf of the world’s most beautiful bookstore in Porto - Livraria Lello, but that’s another dream…
I hope you find my dream worth to donate for, so I could turn it into reality TODAY!
P.S. This is your only life! Don’t waste it and follow your dreams NOW!
With gratitude,
Linda, The Daydreamer
_____________________________________
Kāpēc kampaņa?
Esmu sarakstījusi savu pirmo bērnu grāmatu "Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem". Visi grāmatas autoratlīdzības ieņēmumi tiks ziedoti smadzeņu audzēju pacientiem - maniem cīņu biedriem.
Šo kampaņu esmu uzsākusi, lai, ar jūsu palīdzību, pārvērstu savu sapni realitātē ŠODIEN. Šī brīža apstākļos, mans budžets ir ierobežots, tāpēc vēršos pie Jums ar lūgumu atbalstīt manu sirds projektu, ziedojot.
Kāds ir mērķis?
1. Īstenot sapni ŠODIEN;
2. Iepazīstināt Latvijas bērnus ar Parīzi un mudināt izzināt pasauli;
3. Ziedot visus autora ienākumus labdarības organizācijai, kas novirzīs līdzekļus smadzeņu audzēju pacientu vajadzībām;
4. Iedvesmot, arī Jūs, īstenot savus sapņus ŠODIEN!
Par mani
Esmu starptautisku pieredžu entuziaste, māmiņa savam 2 gadus vecajam džentlmenim un bezcerīga sapņotāja!
Neapskaužami, esmu arī hipofīzes adenomas un atkārtotas smadzenīšu/smadzeņu stumbra hemangioblastomas paciente. Tie, kuriem ir 4. pakāpes ļaundabīgi smadzeņu audzēji, teiktu: “Viņai viss ir/būs labi.” Hmmm... ja vien šis mazais briesmonis nesēdētu uz iegarenajām smadzenēm (šī smadzeņu daļa atbild par dzīvībai vitālām funkcijām)...
Kāpēc GoFundMe?
Vienmēr esmu uzskatījusi sevi par pietiekami spēcīgu, lai darītu visu pati. Es esmu stipra, taču šoreiz, šajā konkrētajā dzīves posmā, man ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Uzskatu, ka GoFundMe ir vispiemērotākais veids, kā sasniegt mērķi.
Kāpēc grāmata?
Bērnu grāmatu rakstīšana ir bijis viens no maniem, plauktā noliktajiem, sapņiem. Nekad neatradu piemērotu laiku, lai sāktu. Kaut gan… es sāku! Pat vairākus manuskriptus gadu garumā, taču nevienu nepabeidzu. Turklāt, man nebija/nav pieredzes un atbilstošas izglītības, kas sniegtu pašpārliecinātību iesākto turpināt. Līdz ‘apciemoja’ 3. smadzeņu audzējs, lai atgādinātu - VĒLĀK nav, ir tikai TAGAD! Tavi sapņi piepildīsies, ja vien pacentīsies mazliet vairāk!
Par grāmatu
Grāmatas iedvesmas avots ir mans ceļojums Parīzē 2014. gadā. Grāmata ir veltīta maniem ceļabiedriem Parīzē - vīram Kristam un ģimenes draudzenei Agnesei.
“Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem” ir mans pirmais pabeigtais manuskripts latviešu valodā, kas iepazīstina mazos pasaules izzinātājus ar Francijas galvaspilsētu Parīzi, jautrā un interesantā veidā.
Tas ir stāsts par Rukšonu, kurš dzīvo Šņukurienē un sapņo par ceļošanu. Viņš nopelna naudiņu ar smagu darbu, lai dotos uz Parīzi. Kopā ar jauniegūtajiem draugiem, Amēliju un Leo, viņš apmeklē Svētās Sirds baziliku un citas ievērojamas vietas Parīzē.
Grāmata ietver brīnišķīgas ilustrācijas, tās zīmējusi Elizabete Doloresa Šakare.
Fragmenti no, vēl nerediģēta, manuskripta
“Rukšons, Amēlija un Leo straujā tempā tuvojas bazilikai. Pēkšņi ieskanās dobjš zvans: Ding - dong! Rukšons aiztaisa ciet abas spicās ausis. Zeķu uz tām nav. Zeķes uz ausīm Rukšons karina tikai Šņukurienē. Viņš domā, ka tās varētu apslāpēt skaļo zvana troksni, tāpēc liek roku somā, lai izvilktu kādu pāri biezāku zeķu. – Kur tās vilnenes noklīdušas, oink? – viņš rakņājas mugursomā un, klusībā, prāto.”
“Gredzenastes uzmanību saista ēdamistabu sienas, kuras rotā skaistas ainavu gleznas. – Klods Monē! – Amēlija iztraucē uzcītīgo vērotāju. Rukšons, netraucēts, turpina vērot mākslas darbus. – Šie visi ir Kloda Monē darbi. Vai tu, Rukšon, zini šo mākslinieku? – viņa jautā. Sivēndegunis samulst, taču nekautrējas paziņot, ka par šādu personu nav dzirdējis. Patiesībā, Rukšons zin tikai to, kas saistās ar Šņukurienes mākslu – ziedu dobēm. – Ziedi taču arī ir māksla! –šņukurainis ir pārliecināts.”
“Rukšons atskārst, ka biezajā ļaužu pūlī ir noklīdis un pazaudējis abus ceļa biedrus. Viņš uzmanīgi lūkojas apkārt, taču Amēliju un Leo nemana. Satraukts, piesteidzas pie francūža sārtā beretē un taujā: – Vai nemanījāt daiļu rudmati, tepat, apkaimē? Varbūt vīrieti strīpainā kreklā? –“
Kas padara manu grāmatu unikālu?
Grāmata tika sarakstīta atveseļošanās posmā, pēc 2. smadzeņu operācijas, vienlaikus cīnoties redzēt un staigāt (papildu citām audzēja un operācijas izraisītām sekām). Rakstīšana bija sava veida terapija. Tādā veidā es mēģināju aizmirst par slimību, kas neatlaidīgi vēlējās palikt un par sevi atgādina ik uz soļa. Es izvēlējos dzīvot sapnī, nevis murgā, kurā bija pārvērtusies mana dzīve. Rakstīšana ar smagu dubultredzi un nistagmu, kas burtus padarīja neskaidrus, lēkājot apkārt un dancojot uz riņķi, bija izaicinoša. Nodomāju: ja es spēšu šo, es spēšu visu! Un visbeidzot, es vēlos piepildīt savu sapni TAGAD, ja nu trešā operācija (kuru apsver veikt mediķi) nesniedz vēlamo rezultātu...
Kāpēc man ir nepieciešams jūsu atbalsts?
Es vērsos pie visām Latvijas izdevniecībām un stāstiju par saviem nodomiem.
Biju vīlusies, taču ne pārsteigta, saņemot vienīgi atteikumus. Izdevniecības nebija ieinteresētas. Tās nevēlējās ieguldīt savus līdzekļus. Vairākas izdevniecības paziņoja, ka savu budžetu novirza pazīstamu autoru darbu izdošanā un/vai tulkošanā.
Piedalījos Zvaigzne ABC rīkotajā bērnu un jauniešu literatūras konkursā, taču mans darbs ievērību neieguva (loģiski, ņemot vērā stāvokli un redzes problēmas brīdi, kad darbs tapa) un izdošanai tika izvēlēti 8 citi dalībnieku darbi.
Meklējot finansējumu grāmatas izdošanai, es sazinājos ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kurš paskaidroja, ka jebkura izdevniecība var pārstāvēt autoru VKKF rīkotajos konkursos, lai iegūtu finansējumu darba izdošanai.
Sekojoši, vērsos pie visām izdevniecībām atkārtoti, lai lūgtu atbalstu, pārstāvot mani VKKF rīkotajā konkursā. Viena vienīga izdevniecība bija atsaucīga, bet, diemžēl, tai nebija tiesību piedalīties VKKF konkursos, neparedzētu apstākļu rezultātā.
Kāda no izdevniecībām paziņoja, ka mana grāmata ir tik primitīva un neorģināla, ka viņi to nepublicētu pat tad, ja es viņiem maksātu. Šāda kritika (lai arī to centās pasniegt korekti) mani skumdināja. Grāmata taču ir par mani! Rukšons esmu es (tā mani dēvē ģimenē) un stāsts ir par manu ceļojumu Parīzē! Vai mani tiko nosauca par primitīvu plaģiātu?
Saņemot šādu kritiku, es nosūtīju manuskriptu savai mīļajai mammai, kura 25 gadus strādā par pirmsskolas pedagogu. Viņa iepazīstināja savus audzēkņus ar Rukšonu un viņa ceļojumu Parīzē. Uzminiet nu! Bērniem patika! Viņi gan bēdājās, ka Rukšons no Parīzes devās atpakaļ uz Šņukurieni. Bērni vēlējās, lai Rukšons turpina ceļot. Tieši tāpēc mans otrais manuskripts par Rukšona ceļojumu Tenerifē ir jau pusceļā.
Es lūdzu 9 gadus vecu zēnu sniegt atsauksmes par manu manuskriptu. Zēns apgalvoja, ka viņam būtu paticis, ja būtu vairāk joku grāmatā, bet kopumā viņa formulējums bija šāds: “Šī ir ļoti laba grāmata! Es uzzināju daudz jauna. Šī ir laba grāmata gudriem bērniem!”
Es zēnam jautāju, vai viņš vēlētos, lai teksts ietver bagātāku vārdu krājumu (balstoties uz pieaugušo kritiku). Zēns atbildēja, ka viņš to nevēlas. Kad jautāju - kāpēc? Viņš atbildēja, ka, ja būs pārāk daudz nezināmu vārdu, viņam radīsies pārāk daudz jautājumu un tas viņam nepatīkot.
Mans lielais divgadnieks Kristians ir sajūsmā par Rukšonu. Tas ir viņa mīļākais grāmatu varonis (līdz šim) kaut arī plauktā liels bērnu grāmatu klāsts.
Sāku prātot: kādēļ man satraukties par negatīvām atsauksmēm no pieaugušajiem, ja bērnam, kuram šī grāmata paredzēta, tā patīk? Es nevarēju atbildēt uz šo jautājumu, tāpēc turpināju virzīties uz priekšu.
Starp daudziem noraidījumiem, visbeidzot, saņēmu 2 piedāvājumus. Izdevniecība “Mansards” un izdevniecība “Zvaigzne ABC” (lai arī izdevniecības konkursā atzinību neguvu) piekrīt grāmatas izdošanai, bet tas izmaksās 3000 Eur/1000 eksemplāri (ieskaitot rediģēšanu, maketēšanu, utml).
Kampaņas gaitā līgums tika noslēgts ar izdevniecību“Mansards”.
Termiņš
Lai grāmata nonāktu grāmatnīcu plauktos jau šogad, līdzekļi nepieciešami līdz 1. oktobrim. Jau šajos Ziemassvētkos vecāki varēs iegādāties dāvanu saviem mazajiem pasaules izzinātājiem - grāmatu “Rukšons Parīzē. Ceļvedis bērniem”, ja kampaņa būs sekmīga.
Es ļoti vēlos sasniegt mērķi vēl šogad, gadījumā, ja mans stāvoklis pasliktinās. Laiks ir vērtīga dāvana! To ņemu vērā, darot lietas, kuras daru.
Es ticu, ka mans sapnis ir atbalstīšanas vērts, lai tas kļūtu par realitāti jau ŠODIEN! Ja arī Tu tam tici – palīdzi sapnim īstenoties!
P.S. Šī ir Tava vienīgā dzīve! Neiznieko to un seko saviem sapņiem!
Pateicībā,
Linda, Sapņotāja
Organizer
Lin Da
Organizer
Arcen, NL
